Mans aizvadītā gada nosaukums ir  "Atbalsts"

Plānojot jauno gadu un pārskatot darbu kalendāru, redzu, ka, jau kopš pavasara un, gadam turpinoties, aizvien vairāk, cilvēkiem bija vajadzīgs atbalsts laikā, kad jāstrādā attālināti, jāmācās  un jāmāca attālināti, jāpiedzīvo nenoteiktība, neziņa un pārmaiņas.

Profesionāli šis ir mans lauciņš jau ilgus gadus, jo zinu, cik ļoti atbalsts vajadzīgs mums katram un cik grūti dažkārt lūgt un arī pieņemt palīdzību.

Vasaras izskaņā, savas dzimšanas dienas vakarā, salauzu potīti. Cik zīmīgi! Sākās jauns dzīves gads un tas man saka – nu tagad tev jādara tas, ko visiem  stāsti... 

Atbalsts vajadzīgs visiem...

Un tad tas sākās!

Dzimšanas dienā sadāvināti ogu krūmi un puķu stādi – kā tos iestādīt? Dārzā pupiņas, tomāti, cidonijas jānovāc? Un vispār,  kā tikt līdz dārzam ar kruķiem? 

Produkti no veikala, kā?

Jābrauc pie ārsta, kurš aizvedīs? 

Un, kā tikt līdz mežam, līdz ezeram, kaut pasēdēt? Un, ja vēl uz Rezidence Kafe varētu – kādu vīna glāzi, kafiju un skatu uz veco tiltu!

Un... izrādās, man ir lielisku cilvēku atbalsta loks. Draudzenes, draugi, misijas bērni, kaimiņi, radinieki.  Piezvana, uzraksta, piesakās palīdzēt, atbrauc, aizved un atved, pat māju iztīra. 

Šis gads mani ir mācījis pieņemt atbalstu un lūgt palīdzību. Un es pat nezinu, kas bija grūtāk – lūgt palīdzību vai pieņemt. 

Jāatzīstas, ka vispirms prasīju tiem, kas piedāvājās, tad  tiem, kas varētu utml. Mācījos pieņemt arī atteikumus, jo ne vienmēr manas vajadzības sakrita ar citu iespējām. 

Aizvadītā gada atziņa  "ieraudzīt iespējas ierobežojumos" – pirms gada šie divi mēneši uz kruķiem man nozīmētu – darbi uz pauzes.  Šoruden aktīvi strādāju attālināti,  konsultācijas, supervīzijas, nodarbības.  Arī pati esmu daudz jauna apguvusi, mācījusies, lasījusi, klausījusies, lai dotu tālāk citiem.

Visbeidzot, īsumā par svarīgo:

Paldies šim gadam par cilvēkiem, kurus esmu satikusi dažādos savas dzīves posmos un kuri ienākuši mana dzīve uz palikšanu! Un ceru, ka tas ir abpusēji! Un vēl – varbūt vienmēr nevajag salauzt kāju vai iekrist kādā ķezā, kad citādi nevar un jāprasa palīdzība. Varbūt šogad varam praktizēt ikdienā: piezvanīt, aizbraukt, piedāvāt un pajautāt palīdzību, padomu, ideju, laiku utt. Ko nu kuram mums vajag!

Un kāds ir Jūsu aizvadītā gada nosaukums?
uz stāstu sākumu
PIERAKSTIES UN SAŅEM STĀSTUS E-PASTĀ