#4: Vienatnē ir spēks. Vēstules no Itālijas (I)

2014. gada jūnijā es biju izlēmusi pēc septiņiem interesantiem, aizrautīgiem, iedvesmojošiem, bet arī ļoti intensīviem un nogurdinošiem  darba gadiem atvilkt elpu un doties prom, mainīt kaut ko. Un, lai patiešam pati neturpinātu būt zvana attālumā un turēt rūpi "kā viņiem klājas",  sapratu, ka man kaut kur tālu  jāaizbrauc uz laiku. Kad kolēģi jautāja, ko es darīšu, es,  nez no kurienes, atbildēju – “braukšu uz Itāliju, dzeršu vīnu, lasīšu vīnogas”. Un no šī brīža katru nedēļu man jautāja, kur tieši es braukšu un ko tieši darīšu, un es kaut ko fantazēju vai viltīgi smaidīju, jo – es neko nebiju izdomājusi, es nezināju.

Bija jūlija otrā puse un sāku domāt, kā ar to Itāliju.. un tad kāds ieminējās par WWOOF , kas gan esot tāds jauniešu un studentu formāts, bet, tā ka es ar  

jauniešiem biju pēdējos gadus strādājusi, nometnēs dzīvojusi – gan jau man derēs!

Tā es savos 49 gados nokļuvu  Itālijā, Parco del Rastel, strādāju parkā par vēdera tiesu un nakstmājām.  Ja nu kādam vajag restartēties, sakārtot domas – iesaku! Kā vēlāk izrādījās, šis bija būtisks pagrieziens manā dzīvē.

Esot Itālijā, rakstīju vēstules meitām. Vēstules par cilvēkiem, pie kuriem biju nonākusi it kā nejauši. Par to, kā veidojam vidi, kādā gribam dzīvot. Par sevi pašu jeb par atklājumiem un secinājumiem, līdz kuriem diezgan ilgi, grūti un, izrādās, arī tālu bija jāiet.

To be alone is powerful...

    "To be alone is powerful". Šo atziņu, sarkano Toskānas vīnu dzerot un par mūsu dzīvēm sarunājoties, saka māksliniece Susanna, kuras mājā šīs 3 Romas dienas vadu, nejauši caur booking.com esmu rezervējusi istabu viņas dzīvoklī.

Viņas skaidrojums bija, ka tas ir spēks, jo tu vari izlemt un izvēlēties un darīt un izzināt jaunas lietas, satikt dažādus cilvēkus un Dzīvot, jo šī ir "my life, my only one life". Un kaut kas pilnīgi noteikti mani šais vārdos uzrunā (kaut neesmu vientulības pilnīga piekritēja) un skaidrs, ka ir arī jābūt gana stiprai, lai to vienatnē būšanu dzīvotu. 

Bet, kā teica Susanna, – mēs, sievietes, no visām situācijām tiksim uz priekšu, jā, ir grūti, bet tad mēs ķepurojamies, rīkojamies un atkal esam dzīvas un dzīvojam! Satiekot svešā pilsētā pilnīgi nejauši kādu ar līdzīgu dzīvi un tik daudz vairāk iedvesmojošiem lēmumiem, atliek tik noticēt, ka nejaušību patiešām nav!
  
    Jaunā māksliniece (stāsts pirms apmēram 35 gadiem) apprecas ar senās aristokrātu dzimtas jaunekli, viņam  ir senču māja Romā, piedzimst meita (32 gadus atpakaļ, tagad jau 7 gadus dzīvo Brazīlijā – leļļu teātra aktrise) un pēc 5 gadiem viņi pārceļas uz vīra īpašumiem Toskānā. Pirms 23 gadiem tur piedzimst dēls (šobrīd Florencē beidz mežu studijas un dosies uz tēva īpašumiem strādāt).
Susanna deviņus gadus dibina, vāra, cep, darbojas un vada restorānu, tad kādus gadus arī viesnīcu vīra īpašumos, brīvajā laikā glezno... un viss it kā skaisti! Un tad, 54 gadu vecumā, pēc 30 laulības gadiem vīrs satiek citu... un viņi šķiras.

Susannai ar neko jāatgriežas Romas skaistajā, bet nu jau vecajā dzīvokli un viņa sāk visu no nulles. Remontē dzīvokli, krāmu tirgū iepērk antīkās lietas, lētās cenās, bet skaistas, draugi atdevuši ledusskapi un plīti, zinot ka viņai padodas ēdienu gatavošana. Viņa šuj un pielāgo visu, lai būtu skaisti, un izdomā divas sava dzīvokļa istabas atvēlēt Bed & Breakfest īrei. Piedāvā draugiem gatavot smukās vakariņas un, kad vēl ir spēks, glezno!
  
    "Jā, es zinu, ka man būs 60 nākošgad un es pīpēju, un nav man vairs augums nekāds. Bet es dzīvoju, satieku interesantus cilvēkus, caur viņiem un viņu stāstiem ceļoju pa pasauli, uzzinu visu ko jaunu. Jā, es esmu viena, bet es neesmu vientuļa, man ir cilvēki apkārt!". Un es klausos un skatos uz trauslo, sirmo sievieti un domāju, jā – vienatnē ir spēks, ja tev ir vēlme un dzirkstele dzīvot, ja tev ir galva, čaklas rokas un gaiša sirds! Es patiešām esmu pateicīga nejaušībai/liktenim, ka esmu šo sievieti satikusi! Ir atkal idejas un domas, ko un kā vēl var darīt!

Lai mums visām gaišas sirdis, gudras galvas, čaklas rokas un cilvēki arī – Savējie!

2014. gada oktobris, Itālija.
uz stāstu sākumu
PIERAKSTIES UN SAŅEM STĀSTUS E-PASTĀ